Sevis un savas apkārtnes pušķošana
Tā kā saulgriežu laikā daba ir pilnā plaukumā, un saule savu enerģiju dāvā visdāsnāk, tad šajā laikā vāktām Jāņu zālēm piemīt īpašs spēks. Tādēļ aktualitāti nezaudē gan dzīvojamo telpu un apkārtnes pušķošana ar koku zariem un Jāņu zālēm, gan ziedu un ozolu vainagu pīšana. Jāpiemin, ka Jāņos pušķošanai izmanto dabas materiālus. Turklāt vainagā sapīti ziedi, zāles un koku lapas ir dabas svētības, skaistuma un mūžības simbols.
Pirts rituāls
Pirtī iešana nozīmē fizisku un garīgu attīrīšanos, sevis harmonizēšanu un visu funkciju uzlabošanu. Šajā dienā grieztās pirtsslotas satur maksimāli iespējamo enerģijas daudzumu.
Jāņuguns
Tā kā uguns simbolizē siltumu, gaišumu, svinīgumu, labā uzvaru pār ļauno un gaismas uzvaru pār tumsu, tad svētki bez ugunskura vai lāpu uguns nav iedomājami.
Jāņa mielasta baudīšana
Tradicionāli svētku galdā tiek likts siers, pīrāgi, rauši, plāceņi, pašcepta maize, maizītes, alus, kvass. Mūsdienās arvien vairāk galdā liek arī citus senlatviešiem neraksturīgus ēdienus, piemēram, grilētu gaļu, zivis, šašliku, ķiploku grauzdiņus.
Aplīgošana un papardes zieda meklēšana
Būtībā nav nozīmes vai svētkus pavada estrādes koncertā, vai draugu un radu pulkā brīvā dabā. Galvenais ir līksmošana un dziesmu dziedāšana līdz pat saules gaismai. Neparasta un noslēpumaina ir arī papardes zieda meklēšanas tradīcija. Varbūt izdodas to atrast!
