Rakstam konsultēja Rīgas Jēzus ev.lut. draudzes mācītājs Erberts Bikše, kurš informēja par pamatlietām, kas jāzina cilvēkiem, kuri vēlas piedalīties kristību rituālā.
Kristību nozīme
Šķiet, ka katram no mums ir sava sajūta, sava motivācija un sava nepieciešamība pēc kristībām, taču saskaņā ar baznīcu, ar kristības sakramenta saņemšanu cilvēki tiek pietuvināti Kristus Baznīcai. Kristībās mēs saņemam grēku piedošanu, atpestīšanu no nāves un velna, un iegūstam mūžīgo svētlaimi kā jau Dr. Mārtiņš Luters pie kristību sakramenta to ir skaidrojis. Šīs dārgās dāvanas iegūst ikviens, kurš tiek kristīts, uzticoties Dieva dotajiem apsolījuma vārdiem, kurus atrodam Bībelē.
Formalitātes
Viss sākas ar sarunu pie draudzes mācītāja. Tā kā dažādās draudzēs prasības ir atšķirības, tad grūti definēt vienotu formalitāšu sarakstu. Mācītājs noteikti izskaidros visus nosacījumus, pastāstīs, kā notiks kristības, kādi dokumenti nepieciešami. Parasti ir nepieciešama bērna dzimšanas apliecība un dato par bērna vecākiem un krustvecākiem. Bet svarīgāka par visu ir vēlēšanās saņemt kristību sakramentu.
Lielākoties mācītāji izvirza noteikumu, ka kristot bērnu, viņa vecākiem un krustvecākiem ir jābūt kristītiem un iesvētītiem draudzes locekļiem. Kristīti visbiežāk tiek bērni (visbiežāk līdz 1 gada vecumam), taču arī pieaugušajiem, kuriem ir vēlēšanās, ir iespēja tapt kristītiem jebkurā vecumā.
Kristības parasti ir pa brīvu, ja vien ģimenei nav kādas specifiskas vēlmes par baznīcas rotāšanu vai citiem jautājumiem.
Apģērbs
Apģērbs nav izšķiroši svarīgs, lai saņemtu kristību un nepastāv ierobežojumi tā izvēlē. Katram cilvēkam ir sava izjūta par svinīgumu un kristībām. Taču kopš seniem laikiem ir tradīcija, ka kristāmais kristību dienā tērpjas baltās drānās. Baltais simbolizē to, ka cilvēks ar kristību no tumsas pāriet Kristus sniegtajā izglābšanas gaismā.
Krustvecāki
Krustvecāku izvēle ir bērna vecāku ziņā. Krustvecāku pienākums ir aizlūgt par bērnu, viņam augot. Savu iespēju robežās ir jāpiedalās bērna audzināšanā, jo īpaši kristīgajā audzināšanā. Krustvecākiem ar savu kristīgo dzīvi ir jāsniedz labs piemērs savam krustbērnam.
Atceraties, ka viens no solījumiem, kuru krustvecāki dod altāra priekšā, ir uzņemties arī praktisku aizgādniecību par bērnu, ja rastos tāda nepieciešamība, tādēļ ir ieteicams, ka krustvecāki ir ģimene, bet tas nav obligāts noteikums. Var būt arī tikai viens krustvecāks (to praktizē tad, ja tikai viens ir draudzes loceklis), var būt arī vairāk nekā divi.