Lugas darbība notiek Londonā, XIX gs. vidū. Tieši te tolaik bija apmeties piespiedu emigrācijā esošais rakstnieks Aleksandrs Hercens. Tolaik viņš kopā ar savu labāko draugu un līdzgaitnieku Nikolaju Ogarevu sāka izdot vēsturē pirmo krievu revolucionāru avīzi “Kolokol”. Un tieši šeit sākās arī pavisam cits stāsts – “Londonas trīsstūris”, kas atklāj maz zināmu abu draugu attiecību šķautni. Natalī Tučkova, kas formāli bija Ogareva sieva, laida pasaulē trīs bērnus, kuru tēvs bija Hercens. Un ilgus gadus lugas varoņi glabāja šo noslēpumu, dzīvojot zem viena jumta.
Lugas autors Aleksandrs Uglovs izmantoja patiesus faktus, kurus atrada notikumu dalībnieku dienasgrāmatās un vēstulēs. Interesanti, ka Tučkovas memuāros par šo stāstu, kas ilgu laiku sabiedrībā nebija zināms, nav minēts nekas. Tādēļ daudziem skatītājiem izrāde būs patiess atklājums.
Viens no iestudējuma režisoriem, Dmitrijs Astrahans ir atzīts melodrāmas meistars, un “Londonas trīsstūris” to apliecina. Pateicoties izrādes emocionālai piesātinātībai, skatītāji pat gribot nespēj palikt vienaldzīgi un pilnībā izdzīvo ikvienu mirkli.
Izrādē lomas atveido: Aleksandrs Galibins (Ogarevs), Vadims Kolganovs (Hercens) un Džuljeta Geringa (Tučkova).
Aleksandrs Galibins – aktieris, teātra un kino režisors, televīzijas raidījumu vadītājs, KF tautas mākslinieks. Viņš īpaši filigrāni skatītāju acu priekšā izveido aizkustinošu dzejnieka Nikolaja “Nikki” Ogareva tēlu – miermīlīga rakstura cilvēku, kuram ir liels sirds un vājība pret alkoholu.
Vadims Kolganovs – teātra un kino aktieris, KF nopelniem bagātais aktieris. Viņš ļoti ticami uz skatuves atklāj Hercena revolucionāro raksturu, viņa gara spēku un vīrišķību. Vērojot viņu, var izdarīt loģisku secinājumu – Tučkova, pat gribēdama, nespētu pretoties attiecībām ar šo cilvēku.
Un, visbeidzot, Džuljeta Geringa – talantīga teātra aktrise, mācījusies Josifa Raihelgauza darbnīcā KTMI-GITIS, teātra “Mūsdienu lugas skola” rezidente. Geringa neticami reālistiski atveido eksaltētu, kaislīgu sievieti, kas grauj Hercena un Ogareva seno draudzību un vienlaikus “līdz nāvei” sasaista tos ar kopīgu noslēpumu.
Teātri “Mūsdienu lugas skola” 1989. gadā izveidoja Krievijas tautas mākslinieks Josifs Raihelgauzs. “Skolai” ir absolūti unikāla repertuāra politika, tā pilnībā atbilst nosaukumam: te patiešām iestudē tikai mūsdienu lugas, kuras pirms tam uz skatuves nav rādītas. Tādējādi “Modernās izrādes skola” ir pasaules pirmizrāžu teātris. Tā autoru vidū ir Jevgēņijs Griškovecs un Boriss Akuņins, Viktors Šenderovičs un Dmitrijs Bikovs, Ludmila Uļicka un Vadims Žuks, komponisti Maksims Dunajevskis, Sergejs Ņikitins, Aleksandrs Žurbins, Igors Zubkovs.
Ar teātri ir sadarbojies Andrijs Žoldaks, Ivans Viripajevs, Sergejs Solovjevs, Staņislavs Govoruhins, Dmitrijs Astrahans, Plamens Panevs, Filips Grigorjans, daudzi citi populāri un iesācēji režisori.
Biļetes uz pasākumu ir nopērkamas "Biļešu serviss" tīklā.
