Februāra vakarā klausītājiem skanēs klasiskās un romantiskās, klezmera un čigānu, džeza un baroka vijoles solo un kopā ar ansambli, kā arī klavieru un ērģeļu pavadījumā.
“Cik sena ir vijole? Salīdzinot ar ērģelēm, kas ir vecākas par Aristoteli, un flautu, kas bija sastopama jau senākajās civilizācijās, tā ir pavisam jauna. Tā ir tikai pustūkstots gadu veca. Bet Stradivari un Gvarneri vijoles, kuras spēlēt sapņo ikviens mūziķis, ir vēl jaunākas. Paskatieties, kā pēdējos gadsimtos ir mainījušas ērģeles. Arī flauta ir kļuvusi tik atšķirīga, ka senatnes flautisti diezin vai to vispār pazītu. Taisnība bija Demokrītam, kurš teica: “Viss plūst, viss mainās.” Taču tas neattiecas uz vijoli. Savas dzīves laikā tā nav mainījusies nemaz. Tā ir pati pilnība, kurai jebkuras izmaiņas tikai kaitētu. Nav tādu sajūsmas pilnu vārdu, kurus šis instruments nebūtu dzirdējis! Bet mūsu koncertā Torņakalna baznīcā jūs gaida fenomenāls muzikāls atklājums – amerikāņu vijolnieks Dāvids Čerņavskis atskaņos komponista Heinriha Ignaca Franča fon Bībera ģeniālo sonāti. Klausoties šo skaņdarbu, jūs izbaudīsiet visu vijoles skanējuma dziļumu,” stāsta Mihails Kaziņiks.
Koncertā piedalīsies nopelniem bagāti mūziķi un jaunie vijolnieki no dažādām pasaules valstīm: Mihails Kaziņiks (Zviedrija), Andrejs Čistjakovs (Krievija), Dāvids Čerņavskis (ASV), Ingūna Grīnberga (ērģeles, Latvija), kā arī jaunie talanti.
Mihails Kaziņiks — mūziķis, pedagoģijas entuziasts, rakstnieks, mākslas zinātnieks, kulturologs, režisors un īsts filosofs. 2005.gadā tika uzaicināts par Stokholmā notiekošā Nobela prēmijas koncerta muzikālo ekspertu. No 2006.gada - Slāvu literatūras un mākslas akadēmijas loceklis, RISEBA goda doktors, Starptautiskās rakstnieku un publicistu asociācijas loceklis, Zelta ordeņa “Kalpošana mākslai” kavalieris, Carskoseļskas mākslas prēmijas laureāts. Ierakstījis vairāk nekā simts programmu par mākslu televīzijas kanālam “Doždj”. Pēterburgas dokumentālista Igora Šadhana darbnīcā uzņēmis vairāk nekā 60 filmu par pasaules kultūru.
Ar koncertlekcijām apbraukājis teju visu pasauli. Bez pārspīlējuma var teikt, ka tikšanās ar viņu burtiski apgriež otrādi visu pasauli – gan iekšējo, gan ārējo. Kad viņš straujiem soļiem iznāk uz skatuves, sāk runāt vai spēlēt – zālē nav neviena cilvēku, kuru neaizrautu viņa viesulim līdzīgā enerģija, šī apbrīnojamā cilvēka unikālā monoizrāde.
