Gunta, Ginta, Gunda

Boriss Lurje un NO!art izstāde Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA skatāma līdz 10.martam

“NĒ! NĒ! NĒ! visam pieņemtajam, visam ļaunumam un izmisumam, kas pie mums valda, NĒ konformismam un materiālismam!” Šis teikums tika publicēts Borisa Lurje (Boris Lurie, 1924–2008) izstādes skrejlapā Ģertrūdes Stainas galerijā (The Gallery: Gertrude Stein) Ņujorkā 1963. gadā un raksturo izstādi, kura veltīta NO!art kustībai, kas formējās 20. gadsimta 50. gadu beigās un 60. gadu sākumā kā pretmets mākslas komercializācijas tendencei.

Kopīgo NO!art aktivitāšu laikā no 1959. līdz 1964. gadam ar to bija saistīti arī tādi vēlāk slaveni mākslinieki kā Elans Keprovs (Allan Kaprow, 1927–2006), Jajoi Kusama (Yayoi Kusama, 1929), Žans Žaks Lebels (Jean-Jacques Lebel, 1936), Mišela Stjuarte (Michelle Stuart, 1938), Erro (1932), Volfs Fostels (Wolf Vostell, 1932–1998) un citi. Viens no kustības iniciatoriem un dibinātājiem ir bijušais rīdzinieks Boriss Lurje, kurš kopā ar Semu Gudmenu (Sam Goodman, 1919–1967) un Stenliju Fišeru (Stanley Fisher, 1926–1980) alternatīvajā “March” galerijā Ņujorkā rīkoja politiski un sociāli asas izstādes. To nosaukumi līdzinās manifestiem, kuri “kliedz, lai visi dzird”, un pieprasa iesaistīties: “Vulgārā izstāde” (“Vulgar Show”), “Līdzdalības izstāde” (“Involvement Show”), “Nolemtība” (“Doom Show”). 1963. gadā Boriss Lurje kopā ar Ģertrūdi Stainu izveido jaunu izstāžu vietu – “The Gallery: Gertrude Stein”, kurā turpinās sadarbība ar NO!art māksliniekiem. Notiek “NĒ! izstāde” (“NO! Show”) un “NĒ! Skulptūras jeb Mēslu izstāde” (“NO! Sculpture (Shit) Show”).

Rīgā ir iespēja daļu no minēto ekspozīciju darbiem redzēt klātienē līdz 10. martam Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA izstādē “Boriss Lurje un NO!art”, pateicoties Borisa Lurje Mākslas fondam (Boris Lurie Art Foundation) Ņujorkā, kura darbinieki glabā, pēta, popularizē šīs unikālās mākslas parādības mantojumu. Borisam Lurje un Ģertrūdei Stainai izveidojās attiecības mūža garumā, kopš 2008. gada viņa ir Borisa Lurje Mākslas fonda dibinātāja un prezidente. Un jautājums, ko Boriss Lurje ir uzdevis 1961. gada izstādes “Līdzdalība” saistībā: “Jaunas robežas..., vecas robežas. Vai tiesa, ka pasauli var pamodināt viens vienīgs cilvēks?” ir arī šīs 2019. gada izstādes pamatjautājums.

NO!art amerikāņu mākslinieku darbi ierosina paskatīties uz dažiem tā perioda pretējās politiskās sistēmas – bijušā padomju sektora – Baltijas reģiona principiālajiem brīvdomātājiem. Muzeja Boses zālē varēs aplūkot Baltijas nonkonformistu radošos meklējumus, kas bija laikmeta garam atbilstoši un sasaucās ar kopējo pasaules elpu. Šos tik ļoti dažādos māksliniekus – latvieti Visvaldi Ziediņu, lietuvieti Vincu Kisarausku (Vincas Kisarauskas), igauni Andresu Toltu (Andres Tolts) – vieno pārliecinoša ideoloģiskās konjunktūras ignorēšana un uzticība sev, pretēji laipošanai laicīgās padomju varas priekšā.

Brīdinājums: izstādē esošie mākslas darbi var ietvert vardarbības un seksuāla rakstura motīvus.

Līdzīgie raksti