Šim koncertam speciāli atlasītas skaistākās dziesmas no izrādes „Kabīrijas naktis’ ar Jāņa Petera dzeju, kuras atkal izpildīs pirmā šīs mūzikas izpildītāja latviešu valodā – Ance Krauze. Šajā versijā skanējumu bagātinās pievienotās meiteņu kora Spīgo balsis.
„Aiviekste man pašam patīk vislabāk”, tā Maestro
Koncerta pirmajā daļā baudījums mūzikas gardēžiem – Maestro filigrānā kormūzika ar autoru pie klavierēm – cikls par Latvijas upēm un Saules dziesmas. Salaca, Gauja Venta, Irbe un vēl citas, tādu mūsu mīļās Latvijas gleznu iekrāsos Ineses Zanderes poētiskie teksti, kuri spēj parādīt katras upes citādību. Maestro atzīst, ka šajos darbos vissvarīgākais esot brīvā interpretācija, un katrā koncertā Maestro šos darbus izpilda savādāk. Viņš bilst, ka vislabāk no visām upju dziesmām pašam patīkot Aiviekste.
Koncertā vēl būs dzirdamas dziesmas no mūzikla „Māsa Kerija” un popūrijs no izrādes Draudzes bazārs, kad korim pievienosies pūtēju orķestris „Rota”. Pavadošā grupa no Latvijas radio bigbenda. Koncertu vadīs TV personība Arnis Krauze. Maestro Raimonds Pauls un meiteņu koris Spīgo ielūdz uz koncertu Latvijas Universitātes Lielajā aula 21. oktobrī plkst. 19:00.
Šogad "Spīgo" pārstāvēja Latviju pirmajā starptautiskajā konkursā "Eirovīzijas gada koris 2017", kā arī ir izcīnījis 1.vietu sieviešu koru grupā Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos gan 2008., gan 2013.gadā.
Koncerts tapis ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un Jelgavas pilsētas domes atbalstu.
Biļetes nopērkamas "Biļešu paradīze" kasēs visā Latvijā un www.bilesuparadize.lv , pensionāriem, uzrādot apliecību, 50 % atlaide.
Darba procesā ar Anci Krauzi gatavojoties meiteņu kora Spīgo koncertam "Ja man saule roku dotu”, Maestro atzīst, ka sākotnējā ideja ķerties pie Kabīrijas naktīm bijusi diezgan liela nekaunība. Maestro izceļ stāsta pirmavotu, par klasiku kļuvušo Fellīnī filmu ar tādu pašu nosaukumu, kuru pats uzskata par šedevru. Savukārt Ance Krauze secina, ka šodien vairs neuzdrīkstētos to pašu, ko 2003.gadā, kad iznāca viņas disks „Kabīrijas naktis”. Dziedātāja smejoties atminas, kā dziedājusi uz klavierēm. Viņa atzīst, ka ar gadiem kļuvusi prātīgāka. Maestro, kā vienmēr, nepaliek atbildi parādā un novokalizē īsu repliku par dzīves beigu nenovēršamību.
