Aldonis, Agija

Izsludināta festivāla „Via Baltica” programma

Augustā, kad pieminam unikālo Baltijas valstu brīvības vēsturisko akciju "Baltijas ceļš", norisināsies festivāls "Via Baltica”. Šogad tajā notiks septiņi koncerti, mākslas un vēstures izstādes, trīs kinoseansi. Uz festivāla “Via Baltica” maksas koncertiem jau ir sākusies biļešu iepriekšpārdošana.

Festivāla atklāšanas koncerts notiks 18. augusta vakarā plkst. 19.00 pašā Liepājas centrā romantiskajā “Romas dārza” pagalmā. Tajā skanēs jaudīgās un niansētās balss īpašnieces Elzas Rozentāles un grupas “Bur mani” etno džeza programma. „Bur mani” mūzika veiksmīgi apvieno latviešu tautasdziesmas ar džezu un populāro mūziku. Kritiķi par dziedātāju apgalvo: “Viņa viegli iejūtas dažādās skatuviskās lomās, esot vienlaikus spēcīga un maiga. Dziedātājas spilgtā ķermeņa valoda un izteiksmīgā mīmika, kura izdzīvo katru niansi, ir iemesls, kāpēc sēdēt zāles pirmajās rindās.”

20. augsutā klausītāju iemīļotajā Promenade Hotel Hika zālē plkst. 19.00 skanēs latviešu - lietuviešu sadarbības rezultātā radusies programma “Skaņu pilis”. Tajā piedalīsies Viļņā dzīvojošais latviešu soprāns Gunta Gelgote kopā ar lietuviešu flautistu Giedrjus Gelgotu un latviešu pianisti Aiju Kuzmani. Pēc festivāla pasūtījuma tapuši trīs latviešu un lietuviešu komponistu - Mārtiņa Viļuma, Lauras Gustovskas un Onutes Narbutaites jaundarbi, kuri pasaules pirmatskaņojumu piedzīvos Kuldīgā, Liepājā un Rudbāržos.

23. augustā plkst. 19.00 Promenade Hotel Hika zālē viesosies leģendārā igauņu mūziķu grupa “Hortus musicus” un tā mākslinieciskais vadītājs Andress Mustonens. Viņu specializācija ir senā mūzika — gregoriskie dziedājumi, vidusslaiku liturģiskās himnas, renesanses skaņdarbi. Mūziķi apguvuši arī indiešu rāgu, arābu mugāmu un izraēļu tempļa dziedājumus, kā arī savā repertuārā iekļauj atsevišķus 20.gs. autorus. Koncertā Liepājā skanēs spožākie renesanses laika darbi un baroka mūzikas pērles, kā arī Arvo Perta, Gijas Kančeli, Aleksandra Knaifeļa un citu mūsdienu autoru veltījumi šim sastāvam.

19. augustā festivāla organizatori aicina klausītājus uz Kuldīgu. Kuldīgas mākslas namā plkst. 15.00  uzstāsies trio “Piano Voice Beat” (pianists Gļebs Beļajevs, kahona virtuozs Pāvels Račiks un soprāns Madare Ivane). Grupas filozofija ir uzkrāto akadēmisko zināšanu apvienošana ar mūsdienu tēliem. Viņi uzskata, ka ir jārunā mūsdienu auditorijai saprotamā valodā, tajā pašā laikā nezaudējot interesi nopietniem klausītājiem. Arī viņu muzikālais stils ir vidusceļš starp klasisko, džeza un populāro mūziku. Kuldīgas koncertā būs dzirdamas oriģinālkompozīcijas ar tautasdziesmu vārdiem, tādējādi tautas mūzikai izskanot mūsdienīgi. Savukārt nesen pēc rekonstrukcijas atvērto Kuldīgas mūzikas skolas vēsturisko ēku plkst. 18.00 ieskandinās jau aprakstītā programma “Skaņu pilis”.

Pirmo reizi festivāla vēsturē koncerts notiks vēl vienā šogad atjaunotā vēsturiskā telpā - Rudbāržu muižas Varoņu zālē. Šeit 22. augsutā plkst. 19.00 klausītājus gaidīs Gunta Gelgote un Giedrju Gelgots ar variētu programmas “Skaņu pilis” versiju. Muižas ēka ir kultūras piemineklis. Tā ievērojama ar to, ka šeit brīvības cīņu laikā 1919. gada sākumā uzturējās 1. latviešu bataljons, kas tautā labāk zināms kā Kalpaka bataljons. Viņi bija pirmie, kuri apņēmības pilni sāka cīnīties par neatkarīgu Latvijas valsti. Varoņu zāle savu nosaukumu ieguva no tā brīža, kad  tajā gulēja pirmie kritušie bataljona virsnieki.

Festivālā būs skatāma arī Latvijas netkarības tēmai veltīta vēsturiska izstāde “Latvija 1939-1991: no okupācijas līdz brīvībai”. Tā būs izvietota Liepājas muzeja filiālē “Liepāja okupāciju režīmos”. Izstādes dokumenti, fotogrāfijas un teksti atspoguļo Latvijas valsts un tautas likteņgaitas, sākot ar neatkarīgas valsts proklamēšanu, cauri brīvības zaudēšanai un divu totalitāro režīmu okupācijām līdz neatkarības atgūšanai.

Savukārt Liepājas muzejā un galerijā “Romas dārzs” būs apskatāma Baltijas valstu laikmetīgās mākslas izstāde “Ceļš”. Tā apvieno dažādu paaudžu autorus ar atšķirīgiem izteiksmes veidiem un dažādām pieredzēm. Baltijas ceļa tēma ir atspoguļota dažādos mākslas žanros, kuros mākslinieki izgaismo svarīgo izvēles brīvību - būt par mākslinieku.Tā ir brīvība lauzt stereotipus, brīvība izteikties, brīvība būt pašam, būt patiesam.

Turpinot iepriekšējā gadā uzsākto kino sadaļu, arī šogad festivālā būs skatāmas trīs 2016. gadā tapušas neatkarības tematikai veltītas filmas. Trīs Baltijas valstu kopražojuma filma "Senekas diena" vēsta par 1989. gadu, kad notika "Baltijas ceļš”. Tājā stāstīts kā dzīvoja jauni cilvēki astoņdesmito gadu beigās lielo politikso pārmaiņu priekšnojautās. Otra ir dokumentāla filma "Savējie sapratīs”, kas stāsta par 60. – 80. gadu latviešu rokmūziķiem, kas spītējot cenzūrai un aizliegumiem atļāvās publiski paust mūsu alkas pēc brīvības un neatkarības. Tajā laikā izvēlēties rokmūziķa likteni bija kas līdzīgs kā kļūt par disidentu. Trešā ir režisora Jāņa Putniņa dokumentālā filma "Degošais" par Iļju Ripsu. 20 gadu vecumā toreizējais Latvijas Universitātes students, protestējot pret padomju okupāciju Čehoslovākijā, pie Brīvības pieminekļa sevi aizdedzināja. Šodien viņš dzīvo Izraēlā un ir slavens, taču arī neviennozīmīgi vērtēts matemātikas profesors, kurš mēģina atšifrēt Svētajos Rakstos apslēptus vēstījumus.

26. augustā plkst. 21.00 Liepājas pludmalē jūras krastā notiks festivāla noslēguma koncerts. Kā jau ierasts, tajā tiks pieminēta „Senās uguns nakts”. Šajā vakarā apdzīvotās vietās ap Baltijas jūru tiek iekurti ugunskuri, lai atgādinātu sev un citiem par jūru, kas mums ir kopīga un sargājama. Koncertā ar savu virtuozo hanga spēli uzstāsies Raimonds Tiguls. Šis pasākums būs bez maksas un aicināts ir ikviens.

Biļetes jau šobrīd iespējams iegādāties Biļešu paradīzes kasēs un interneta vietnē  www.bilesuparadize.lv. Skolēniem, studentiem, skolotājiem, pensionāriem un invalīdiem ir atlaides. Bērniem līdz 7 gadu vecumam, neaizņemot sēdvietu, ieeja maksas pasākumos ir par brīvu. Lūdzam izvērtēt pasākuma piemērotību bērna vecumam.

Festivāls notiek ar Valsts Kulūrkapitāla fonda, Liepājas Kultūras pārvaldes un Kuldīgas novada pašvaldības finansiālu atbalstu. Plašāka informācija par festivālu „Via Baltica” pieejama interneta vietnē www.viacultura.lv, kā arī sociālajos portālos twitter.com/via_baltica, draugiem.lv/viabaltica un facebook.com.

Jaunākie raksti