Laura, Jadviga

Jauna tendence: leģendārs šampanietis kombinācijā ar moderniem Āzijas virtuves ēdieniem

24. oktobrī restorānā Cod norisinājās tikšanās ar Šampanieša nama «Kliko atraitne» (Veuve Clicquot) vīndari Delfīnu Labordē (DELPHINE LABORDE). Vīndare ne tikai izstāstīja nama vēsturi, bet arī piedāvāja publikai novērtēt oriģinālas šampanieša un Āzijas virtuves ēdienu kombinācijas. «Šampanieša namu «Kliko atraitne» raksturo ļoti oriģināla vēsture – Kliko kundze uzdrošinājās vadīt ģimenes uzņēmumu laikā, kad drosmīgākais lēmums, kuru varēja pieņemt sieviete, bija neparasta kleitas fasona izvēle. Ekskluzivitāte un oriģinalitāte – tie ir mūsu šampanieša nama galvenie raksturlielumi, pie kuriem pieturamies jau kopš pirmsākumiem, vienmēr meklējot jaunus garšas savienojumus un receptes», - stāsta Delfīna Labordē.

«Ar vīna dārziem esmu saistīta jau kopš bērnības – Reimsā manai ģimenei ir daži zemes īpašumi, un pirms 10 gadiem pabeidzu AgroParisTech, iegūstot agronomijas inženiera grādu», - atklāj Delfīna. Pēc tam sekoja darba gadi vīna darītavās, Šampanieša komitejā (CIVC), bet 2011. gadā Delfīnu izvēlēja European Champagne Ambassadors’ Award rīkošanai. Visbeidzot, pirms pieciem gadiem D. Labordē pievienojās Šampanieša nama «Kliko atraitne» komandai. «Cilvēkiem parasti šķiet, ka šampanietis – tas ir kaut kas tāls, no pavisam citas dzīves. Agrāk tas patiešām tā bija, šampanieti lielākoties baudīja aristokrāti, bet 20. gadsimtā – ļoti turīgi ļaudis. Bet šobrīd izpratne par šampanieti un tā baudīšanas kultūra mainās: līdzīgi kā vīnu, to var un vajag baudīt, kad gribas, nevis tikai svētku reizēs», - iesaka vīndare.

Vīndare norāda, ka ar Veuve Clicquot šampanieti saistās daudzi interesanti stāsti, piemēram, pārsteidzošais atklājums Baltijas jūrā: 2010. gada jūlijā uz kuģa, kas bija nogrimis Baltijas jūrā pie Ālandu salām, somu ūdenslīdēji atrada vairākas unikāla šampanieša pudeles, tostarp 47 zīmola «Kliko atraitne» pudeles. Neskatoties uz to, ka tās pavadīja jūras dzelmē gandrīz divsimt gadus, pudeļu saturs bija izcili saglabājies. Bez šaubām arī pati Kliko atraitne bija apbrīnojama sieviete. «19. gadsimtā šampanietim bija ļoti izteikti rauga nosēdumi, kuru attīrīšana bija dārga un sarežģīta. Tā kā Kliko kundze bija uzņēmīga sieviete, kura lieliski orientējās vīnu darīšanas jomā, viņa pirmā izdomāja ekonomisku veidu, kādā attīrīt dzērienu no nosēdumiem; vēlāk to pārņēma arī citi nami. Šo metodi sauc par «dе́gorgeage»: tās procesa laikā šampanieša pudeles tiek uzglabātas otrādi apgrieztas, lai visi rauga nosēdumi nogulsnētos tikai pudeles kakliņā. Pēc tam pudeles atdzesē tā, lai nosēdumi sasaltu, tad pudeles atver, un uzkrātā spiediena ietekmē ledus ar nosēdumiem vienkārši izslīd no pudeles kopā ar nelielu vīna daudzumu. Kliko kundze mums sniedz iespēju šobrīd baudīt izcili tīru un caurspīdīgu šampanieti», - atklāj Delfīna.

Attiecībā uz vīnu kvalitāti Kliko kundze nekad nepieļāva kompromisus un uzlaboja jaunas ražošanas tehnoloģijas. Viņa personīgi izgudroja īpašas ierīces «remuage» procesam, lai attīrītu šampanieti, un ieguva pirmo kupāžas rozā šampanieti. Pēc dažiem gadiem viņas vārds kļuva par preču zīmi, kas apzīmē izcilību. «Pirmo «assamblage» rozā šampanieti Kliko kundze radīja 1818. gadā, pievienojot noteiktu daudzumu sarkanvīna šampanietim Yellow Label. Rezultātā radās Veuve Clicquot Rosé ar augļainu un piesātinātu aromātu», - skaidro vīndare, - «Šo šampanieti ideāli kombinēt ar tunci, vēršu gaļas karpačo, pīli, sarkanajiem augļiem un tomātiem».

Viņas uzņēmējas būtību apliecināja fakts, ka Kliko kundze rūpīgi izvēlējās un iepirka visus labākos vīna dārzus Šampaņā. Tieši pateicoties tam, arī mūsdienās uzņēmums pārvalda labākos vīna dārzus Šampaņas provincē, un tas dod savas priekšrocības jau pirmajā vīna ražošanas etapā, proti – vīnogu savākšanā.

Kliko nama šampanieši un vīni ātri iekaroja visu Eiropu. Jau 1790. gadā uz Krieviju nosūtīja pirmo dzirkstošā vīna partiju un daudzu gadu garumā Kliko kundze ļoti cieši sadarbojās ar Krieviju. Piemēram, 1825. gadā Kliko atraitne pārdeva Krievijai 252 452 šampanieša pudeles, bet gadu gaitā šis skaits tikai auga. Kamēr praktiski visa Eiropa bija kara pārņemta, Kliko kundze sāka piegādāt šampanieti citām valstīm, kur tā sauktais svētku dzēriens tobrīd bija ļoti pieprasīts. Pēc kara beigām viņas šampanieti gaidīja milzīgi panākumi. Imperatoru un karaļu galmi bija sajūsmā par Kliko atraitnes dzirkstošajiem vīniem.

Šampanietis viennozīmīgi ir leģenda, kas nezaudē savu aktualitāti mūsdienu pasaulē. Populārā blogere, fotogrāfe, modele un Šampanieša nama « Veuve Clicquot Ponsardin» vēstnese Agnija Grigule piekrīt Delfīnai: «Šampanietis – ir mana kaislība un ļoti priecājos, ka izpratne par to mainās. Gaidīt svētkus, lai to baudītu, – tas ir ilgi un garlaicīgi. Šampanietis lieliski iederas ikdienas dzīvē, patīkamās tikšanās reizēs ar draugiem vai romantiskos randiņos, gardu vakariņu, kārdinoša deserta laikā. To droši var kombinēt ar, kā varētu šķist, nesavienojamiem ēdieniem, piemēram, kaut ko no Āzijas virtuves. Ne velti jau kādu laiku visos labākajos restorānos šampanieti piedāvā iegādāties glāzēs, ne tikai pudelēs. Tā ir zīme, ka izpratnei par šo dzērienu jāmainās!»

Jaunākie raksti