2013./2014. gadu mijā izstāde bija skatāma Rīgā un izpelnījās lielu publikas interesi, gūstot pozitīvas atsauksmes. Šobrīd tā ceļo pa citām Latvijas pilsētām, un Madona ir pirmā pieturvieta. Izstādes vizuālais materiāls un koncepcija pamatā palikuši nemainīgi, tomēr katrā vietā tie tiks pielāgoti konkrētajām telpām, īpašu uzmanību atvēlot noteiktā muzeja krājuma vērtībām. Madonā kopā ar 68 priekšmetiem no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma ir aplūkojami arī mākslas izstāžu plakāti, grāmatu ilustrācijas un skaņu plašu vāki no Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja kolekcijas.
Izstāde „Uz lielās dzīves trases” dod iespēju iepazīties ar 20. gadsimta 60. gadu priekšmetisko vidi, kas spilgti raksturo tālaika sabiedrības jaunos estētiskos ideālus, kad 20. gadsimta 50. gadu mākslai tipisko naturālismu un retrospektīvo stilistiku nomainīja „lineāri ģeometriskais” stils. Ideālu maiņu lielā mērā noteica ekonomikas, tai skaitā vieglās rūpniecības attīstības strauji pieauguma tempi, kosmosa apgūšana, zinātniski tehniskais progress. Šī iemesla dēļ izstādes nosaukumam izvēlēta tematikai atbilstoša Ojāra Vācieša dzejas rinda „Uz lielās dzīves trases” no viņa populārā dzejoļa „Meitene no manas klases”.
Kā zināms, tieši 1960. gados PSRS un, protams, Latvijā jūtami pieauga mākslinieka noformētāja loma rūpniecībā. Sadarbībā ar inženieri konstruktoru un tehnologu, lietojot modernos materiālus, viņam bija jārada mākslinieciski kvalitatīvi plaša patēriņa preču paraugi, kas atbilstu masveida ražošanas prasībām, pasaules standartiem un aktuālām modes vēsmām. Šādi augsti kritēriji tika izvirzīti arī lietišķai grafikai. Kļuva aktuāli veidot vienotu grafiskā noformējuma paketi – top daudzu uzņēmumu, veikalu „firmas” zīmes, iepakojumu dizains, kas veicināja gan produkcijas, gan pašas iestādes atpazīstamību sabiedrībā. Šīs desmitgades sadzīves priekšmetiem raksturīgas neordināras formas, ko papildina spilgti krāsu salikumi un līdz minimumam reducēts, ģeometriski stilizēts zīmējums.
Tāpat 20. gadsimta 60. gadu keramika, porcelāns un tekstilmāksla atspoguļo šīs tendences. Darbu kompozīcijās plaši tika pielietots izteikti lineārs zīmējums abstrahētu dabas tēlu radīšanai. Šādu pavērsienu nenoliedzami sekmēja politiskā klimata izmaiņas PSRS – tā saucamais Hruščova „atkusnis”, kad māksliniekam tika piešķirta nosacīti brīvāka radošo izpausmju amplitūda visās mākslas nozarēs.
Dekoratīvās mākslas priekšmeti, grafiskā dizaina paraugi, autoru skices, poligrāfiski tiražēti izdevumi, plakāti, pastkartes un interjeru fotogrāfijas apliecina 20. gadsimta 60. gadu grafiskās valodas – „lineāri ģeometriskā” stila – visaptverošo klātbūtni kā cilvēka ikdienā, tā arī praktiski visās mākslinieciskās jaunrades jomās.
Projekta organizatori uzsver, ka mūsdienās, kad korporatīvai identitātei, reklāmai un vienotam grafiskam stilam tiek piešķirta būtiska loma, ir svarīgi apzināties, ka Latvijā arī padomju periodā bija radītas izcilas grafiskās kultūras vērtības.
Pēc Madonas izstāde būs skatāma Ventspils muzejā (18. jūnijs – 28. augusts) un Talsu novada muzejā (4. septembris – 18. oktobris), gadu miju sagaidot Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā (2015. gada 16. novembris – 2016. gada 10. janvāris).
Ceļojošo izstādi atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.
Izstāde „Uz lielās dzīves trases. 20. gadsimta sešdesmito gadu grafiskā valoda”, kuru pirms gada varēja apmeklēt Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, uzsākusi ceļu pa Latvijas novadiem. No 2015. gada 17. janvāra līdz 3. martam izstāde būs apskatāma Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā. Tālāk ekspozīcija dosies uz Ventspili, Talsiem un Daugavpili.
