Garīgā mūzikas aizņem salīdzinoši nelielu Mocarta daiļrades daļu. Tomēr viņa nedaudzie baznīcai veltītie opusi ir izcili, paliekoši garīgās mūzikas paraugi. Zalcburgas perioda pēdējā liturģiskā kompozīcija – Vesperes – viennozīmīgi ir meistardarbs un nozīmīgs solis ceļā uz nākamajiem garīgās mūzikas meistardarbiem - Mesu do minorā un Rekviēmu. Skaņdarba tekstu veido pieci psalmi un tradicionālais, noslēdzošais Magnificat dziedājums. Opusam piemīt spilgtas Austrijas baroka stila iezīmes - spoži allegro un iespaidīga “nodeva” Austrijas liturģiskajam kontrapunktam. Pirms žilbinošā Magnificat fināla skan introvertā un maigā Laudate Dominum daļa soprānam ar kori – tā ir gana brīnišķīga, lai iederētos jebkurā Mocarta operā, taču liturģiskajā kontekstā piešķir īpašu, apcerīgu gaisotni.
Džona Ratera Rekviēms tapis 1985. gadā un veltīts komponista tēva piemiņai. Sākotnēji tas iecerēts kā personisks veltījums, taču kļuvis par Džona Ratera visbiežāk atskaņoto kora darbu. Atšķirībā no dramatiskajiem Dž. Verdi un H. Berlioza lielformas rekviēmiem, Ratera skaņdarbs ir kompaktāks un apcer tikai tās daļas, kuras pasvītro gaismas un mierinājuma tēmas pretstatā tumsai un izmisumam, turklāt izmantojot gan latīņu, gan angļu tekstus. Skaņdarba septiņas daļas veido tematisko arku: pirmā un pēdējā daļa ir lūgšana Dievam Tēvam, otrā un sestā daļa - psalmi, trešā un piektā daļa ir lūgšana Dievam Dēlam, bet centrālā Sanctus daļa slavina dievišķo godību. Līdzīgi kā citi rekviēmu komponisti arī Džons Raters atceras savus priekšgājējus – G. Forē, G. Mālera un gregorisko dziedājumu sintēze veido Džona Ratera unikālo māksliniecisko rokrakstu.
Vaiklifa biedrības koris dibināts 1983. gadā Stounhausā, Glosteršīrā – vienā no skaistākajiem Anglijas reģioniem. Korī darbojas ap 100 dziedātājiem, kas ik gadu sniedz nozīmīgus koncertus sadarbībā ar simfonisko orķestri, gan dodas starptautiskās turnejās. Pēdējo gadu laikā atskaņoto darbu vidū jāmin G. Hendeļa Mesija, Dž. Verdi Rekviēms, F. Mendelszona Elija, A. Dvoržāka Stabat Mater, K. Orfa Carmina Burana, J.S. Baha Sv. Jāņa pasija, kā arī lielākā daļa V.A. Mocarta un J. Haidna kora darbu. 2000. gadā koris uzstājās Dievmātes katedrālē, Parīzē, kur atskaņoja G. Forē Rekviēmu un F. Šūberta Mesu Sol mažorā. Koris sniedzis priekšnesumus arī Holandes, Beļģijas, Normandijas, Igaunijas, Spānijas, Ungārijas, Polijas un Maltas prestižākajās koncertzālēs.
Mērija Morgana (soprāns) dzimusi un izglītojusies Ohaio štatā, ASV. No 1991. gada dzīvo Somersetā un regulāri uzstājas kopā ar dažādiem koriem Dienvidrietumanglijā. Mērija bieži dziedājusi soprāna solo Vaiklifa Kora koncertos gan Lielbritānijā, gan koncerttūrēs, atskaņojot tādus skaņdarbus, kā J. Brāmsa Rekviēmu, G. Forē Rekviēmu, V.A. Mocarta Kronēšanas mesu, A. Vivaldi Gloria, F. Šūberta Mesu Sol mažorā un F. Pulenka Gloria.
Fiona Hendersone (kontralts) ir ilggadēja Vaiklifa Kora biedrības dziedātāja. Vokālo mākslu apguvusi pie Eiprilas Kantelo un Endrjū Hopvuda. Kopā ar Vaiklifa Kora biedrību atskaņojusi A. Vivaldi Gloria Krakovā 2013. gadā un L. van Bēthovena Mesu Do mažorā trijos koncertos Maltā un Gozo 2015. gadā, kā arī piedalījusies Trīs koru festivālā un uzstājusies Hainamas Operā.
Rolands Kičens (tenors) ir pieredzējis teātra mākslinieks, operas un pantonīmas meistars. Pēdējo gadu laikā vairākkārt uzstājies ar Vaiklifa Kora biedrību, piedaloties arī ārvalstu koncertbraucienos un atskaņojot F. Šūberta Mesu Sol mažorā 2013. gadā, kā arī Bēthovena Mesu Do mažorā 2015. gadā. Rolands Kičens karjeras laikā iestudējis un izpildījis vairāk nekā 50 dažādas operlomas, kā arī solista statusā piedalījies dažādu stilu un laikmetu izvērstas formas darbu atskaņojumā – no G. Hendeļa Mesijas līdz K. Dženkinsa Bruņotais vīrs, mesa mieram.
Stīvens Folks (bass) bijis Bristoles Katedrāles kora biedrs (1976-1986) un Velsas Katedrāles kora dziedonis (2002-2009), ar šiem koriem apceļojot Ķīnu, ASV un Eiropu. Kā solists piedalījies dažādu koru biedrību rīkotos priekšnesumos visā Lielbritānijā, atskaņojot daudzu lielas formas skaņdarbus, tai skaitā G. Hendeļa Mesiju ikgadējos Baha Kora biedrības organizētajos priekšnesumos Bātas abatijā.
Džeimss Andresons-Besāns (ērģeles) līdz 2016. gadam mācījies Oksfordšīrā, Abingdonas skolā. Šogad viņš apgūst ērģeļspēli Glosteras katedrālē un ir Vaiklifa Kora biedrības koncertmeistars. Nākotnes plāni ietver ērģeļspēles studijas Kembridžas Universitātes Sv. Džona koledžā.
Kristofers Sveins (diriģents) dzimis Koventrijā un apguvis ērģeļspēli Vorčesteras koledžā, Oksfordā. Pēc koledžas absolvēšanas kļuvis par tās mācībspēku un pētnieku. Vairākus gadus bijis Mančesteras koledžas Mūzikas nodaļas vadītājs un ērģelnieks, vēlāk kļūstot par koledžas direktoru. No 1975. līdz 1983. gadam bijis Kolstona skolas Mūzikas nodaļas vadītājs Bristolē; no 1983. līdz 2008. gadam vadījis Vaiklifa koledžu Stounhausā, Glosteršīrā. 1983. gadā dibinājis Vaiklifa Kora biedrību, ar kuru gadu gaitā iestudējis lielāko daļu izvērstas formas kora repertuāra darbu, atskaņojot tos gan Anglijā, gan aiz tās robežām.
Ielūgumus uz koncertu Sv. Jāņa baznīcā Rīgā ir iespējams saņemt visās „Biļešu paradīzes” tirdzniecības vietās, bet uz koncertu Siguldas Luterāņu baznīcā un Svētā Pestītāja Anglikāņu baznīcā Rīgā ieeja būs brīva, bez ielūgumiem.
Šīs nedēļas nogalē un nākamās nedēļas sākumā, pirmo reizi Latvijā ar trīs koncertiem viesosies izcilais Vaiklifa biedrības koris un solisti no Lielbritānijas, diriģenta Kristofera Sveina vadībā. 28. maijā plkst.18.00 Sv. Jāņa baznīcā Rīgā, 30. maijā plkst.18.30 Siguldas Luterāņu baznīcā un 31. maijā, plkst.13.00 Rīgas Anglikāņu baznīcā viņu izpildījumā dzirdēsim divus monumentālus garīgās mūzikas skaņdarbus - Volfganga Amadeja Mocarta Vesperes un Džona Ratera Rekviēmu. Pateicoties labdaru atbalstam, ieeja koncertā būs ar bezmaksas ielūgumiem.
